D vitamīns

D vitamīna lietošana ir neatsverama cīņā ar D vitamīna deficītu organismā. Ar mūsu reģistrēto D vitamīna produktu klāstu mēs varam veicināt efektīvāku D vitamīna deficīta un rahīta ārstēšanu, kā arī D vitamīna papildterapiju un deficīta profilaksi.

D vitamīna deficīts

D VITAMĪNA DEFICĪTS ir stāvoklis, kad D vitamīna līmenis organismā ir zem normas (optimālais D vitamīna līmenis asinīs >100 nmol/l).

Fakti:

Vairāk nekā 80 % pasaules iedzīvotāju nav vēlamā D vitamīna daudzuma. Eiropā vairāk nekā 40 % iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts.

D vitamīns kontrolē 3 % cilvēka genoma.

D vitamīns organismā veidojas ultravioletās gaismas iedarbības laikā.

Lai nodrošinātu optimālu D vitamīna veidošanos ādā, saules gaismai jāpakļauj 25–30 % ādas bez aizsargkrēmu izmantošanas.

Lai uzturētu pietiekamu D vitamīna līmeni asinīs, mums katru dienu pusdienlaikā būtu jāatrodas saules gaismā.

Baltijas valstīs veiktais pētījums liecina, ka šajā reģionā D vitamīns trūkst arī vasaras periodā.

D vitamīnu var lietot katru dienu vai reizi nedēļā. Iknedēļas lietošana uzlabo režīma ievērošanu un ļauj ātrāk sasniegt mērķa koncentrāciju.

D vitamīna toksicitāte ir reti sastopama. Tā var rasties, lietojot lielas ikdienas devas (10 000–40 000 SV/dienā) nepārtraukti 3 mēnešu periodā.

D vitamīna lietošana ne tikai stiprina kaulus, bet var arī samazināt šādu slimību risku:

Nosliece uz infekcijām, tostarp gripu
Deģeneratīvas nervu sistēmas slimības
Onkoloģiskās slimības
Diabēts
Sirds un asinsvadu slimības un hipertensija
Aptaukošanās
Malabsorbcijas sindroms
Fibromialģija
Autoimūnas slimības
Osteoporoze

D vitamīna deficīta cēloņi

Liekais svars vai aptaukošanās

Saules aizsargkrēmu lietošana sauļošanās laikā

Saules gaismas trūkums

Seniora vecums

Mazkustīgs dzīvesveids

Tumšāka ādas krāsa, visticamāk, tiek vairāk pakļauta

Zivju vai piena produktu trūkums uzturā

Simptomi

Daudzi nespecifiski D vitamīna deficīta simptomi apgrūtina stāvokļa diagnosticēšanu.

Bieža saaukstēšanās vai gripa

D vitamīns stiprina mūsu imūnsistēmu, palīdzot cīnīties pret vīrusiem un baktērijām. Ja bieži saslimstat ar saaukstēšanos, citām elpceļu infekcijām vai gripu, iespējams, organismā trūkst D vitamīna.

Pastāvīgs nogurums

Enerģijas trūkums un vēlme atpūsties vai gulēt bieži liecina par D vitamīna deficītu. Pat neliels D vitamīna deficīts var izraisīt nogurumu ikdienā.

Nosliece uz depresiju vai sliktu garastāvokli

D vitamīna deficīts var izraisīt depresiju, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Pētnieki ir atklājuši, ka D vitamīna deficīta novēršana var mazināt gan parastās, gan sezonālās depresijas simptomus.

Lēni dzīstošas traumas

D vitamīns cīnās ar infekcijām un nomāc iekaisumus, kas palīdz dziedēt dažādas traumas. Ja trūkst D vitamīna, brūces no operācijas vai vienkārši ievainojumi dzīst lēnāk un ar grūtībām.

Osteoporoze

D vitamīns palīdz novērst osteoporozi un samazina kaulu lūzumu risku vecākiem cilvēkiem. Cilvēki ar osteoporozi var gūt lūzumu pat neliela negadījuma rezultātā. Bez kaulu lūšanas osteoporozei nav citu simptomu vai pazīmju, tāpēc to bieži sauc par “kluso epidēmiju”.

Kaulu, muguras un muskuļu sāpes

D vitamīns veicina kaulu veselību, uzlabojot kalcija uzsūkšanos. D vitamīna trūkums var izraisīt kaulu sāpes, tostarp sāpes muguras lejasdaļā. D vitamīna deficīts var izraisīt arī hroniskas muskuļu sāpes.

Ārstēšana

Profilaktiskās devas tiek nozīmētas, ja optimālais D vitamīna līmenis organismā (100 nmol/l-150 nmol/l) nav sasniegts.

D vitamīna ārstnieciskās devas tiek nozīmētas gadījumos, kad D vitamīna līmenis ir ļoti zems (< 100 nmol/l).

D vitamīna līmeni asinīs var noteikt jebkurā asins analīžu laboratorijā.

Lietuvas iedzīvotājiem D vitamīns papildus jālieto tumšajā sezonā – no septembra līdz maijam. Citos mēnešos D vitamīna lietošana ir ieteicama, jo īpaši tiem, kam ir D vitamīna deficīta risks.

D vitamīnu var lietot katru dienu vai reizi nedēļā. Iknedēļas lietošana uzlabo režīma ievērošanu un ļauj ātrāk sasniegt mērķa koncentrāciju.

Iesakām izvēlēties reģistrētus D vitamīna medicīniskos produktus efektīvākai rahīta ārstēšanai, papildterapijai un deficīta profilaksei. Plaši pieejamie uztura bagātinātāji neatbilst augstākajām medicīnas produktu kvalitātes prasībām. Kā liecina nesen veikts pētījums, aktīvo vielu koncentrācija neatbilda uz iepakojuma norādītajam līmenim pat 50 % no pārbaudītajiem uztura bagātinātāju produktiem.

Avoti:

http://www.is.gd/timeinsun Nutrients. 2022 Apr 2;14(7):1483. Comparative analysis of nutritional guidelines for vitamin D 10.1038/nrendo.2017.31 Holick MF et al. J Clin Endocrinol Metab, July 2011, 96(7):0000–0000 Pludowski P et al. Endokrynologia Polska 2013, 64(4):319-327 http://www.vitamindcouncil.org/about-vitamin-d/am-i-getting-too-much-vitamin-d/ Br J Clin Pharmacol.2021;87:1338–1346 Bouillon R., Carmeliet G., Verlinden L. et al. Vitamin D and human health: Lessons from vitamin D receptor null mice. Endocr. Rev. 2008;29:726–776. Mirhosseini N et al. J End Society. 2018 2(7):687–709. Naeem Z. Vitamin D Deficiency- An Ignored Epidemic. Int J Health Sci (Qassim). 2010 Jan; 4(1): V–VI. BONCEL SmPC 2021_06_11. Eroglu C, Demir F., Erge D. et al. The relation between serum vitamin D levels, viral infections and severity of attacks in children with recurrent wheezing. Allergol Immunopathol (Madr). 2019 November-December; 47(6): 591–597. Martineau A.R., Jolliffe D.A., Hooper R.L. Vitamin D supplementation to prevent acute respiratory tract infections: systematic review and meta-analysis of individual participant data. BMJ 2017;356:i6583. Grant W.B., Lahore H., McDonnell S.L. et al. Evidence that Vitamin D Supplementation Could Reduce Risk of Influenza and COVID-19 Infections and Deaths Nutrients 2020, 12, 988. Perge P., Boros A.M. Gellér L. et al. Vitamin D deficiency predicts poor clinical outcomes in heart failure patients undergoing cardiac resynchronization therapy. Disease Markers, vol. 2019, Article ID 4145821, 7 pages, 2019. Rasa I. First epidemiological study about vitamin D status and lifestyle factors in healthy young adults from Latvia: DLAT study (part I). 2015. Osteoporosis International. 26:P359