Dzelzs deficīts
Lepojamies ar saviem perorālā un intravenozā dzelzs preparātiem, kas palīdz papildināt ķermeņa dzelzs krājumus un atvieglo anēmijas simptomus.
Dzelzs deficīts
Dzelzs deficīts Anēmija
Anēmija
Kas ir ANĒMIJA?
Fakti
1
Visā pasaulē anēmija ir visizplatītākais uztura traucējums.
2
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pasaulē anēmijas izplatība aptver apmēram 30% sieviešu reproduktīvā vecumā. Tiek lēsts, ka anēmija skar gandrīz 2 miljardus cilvēku visā pasaulē, no kuriem vairāk nekā pusei ir dzelzs deficīta anēmija.
3
Ieteicamā dzelzs dienas deva ir aptuveni 8 miligrami (mg) pieaugušiem vīriešiem, 8–18 mg pieaugušām sievietēm (27 mg grūtniecības laikā) un atkarībā no vecuma 7–11 mg bērniem (līdz 15 mg pusaudžu meitenēm).
4
Cilvēka organismā ir 3–4 grami dzelzs, aptuveni divas trešdaļas no visa dzelzs atrodas sarkanajās asins šūnās.
5
Ikvienam, kas ievēro veģetāru vai vegānu diētu, iesakām ikdienas dzelzs uzņemšanu palielināt 1,8 reizes.
6
Cilvēka ķermenis lielāko daļu dzelzs saņem no pārstrādātiem novecojušiem eritrocītiem, bet pārējo iegūstam no uztura.
7
Dzelzs organismā tiek izmantots, lai ražotu hemoglobīnu, olbaltumvielu sarkanajās asins šūnās, kas nogādā skābekli uz visiem audiem, un mioglobīnu, līdzīgu olbaltumvielu, kas atrodas muskuļu audos.
8
Mūsu ķermenim dzelzs ir vajadzīgs, lai uzturētu imūnsistēmu.
Anēmijas cēloņi
Nepilnvērtīgs uzturs
Pat ja mēs ēdam ar dzelzi bagātu pārtiku, organisms to var neuzsūkt. Turklāt tādi produkti kā kafija, sarkanvīns un piena produkti var kavēt dzelzs uzsūkšanos, un vajadzētu izvairīties no šiem produktiem, lai ārstēšana būtu efektīvāka.
Slimības, kas ietekmē dzelzs uzsūkšanos asinīs
Dzelzs deficīta anēmija ir izplatīta pacientiem ar hroniskām iekaisuma slimībām, piemēram, hronisku nieru slimību (HNS) un iekaisīgu zarnu sindromu (IZS). Turklāt hepcidīns, ko aknas izdala iekaisuma laikā, traucē dzelzs uzsūkšanos caur zarnām un novērš tā nodošanu caur placentu grūtniecības laikā.
Ievērojams asins zudums
Dzelzs zudums akūtas vai hroniskas asiņošanas dēļ, piemēram, operācijas laikā, no smagām menstruācijām vai pēc dzemdībām.
Anēmijas simptomi:
Reiboņi
Galvassāpes
Aizdusa pat pēc vieglas fiziskās aktivitātes
Patoloģiska sirdsdarbība
Viegla depresija un aizkaitināmība
Samazināta kognitīvā aktivitāte
Salšanas sajūta
Asins analīze
Visbiežāk šos simptomus pārbauda ar asins analīzi, nosakot hemoglobīna līmeni.
Vēl viens svarīgs rādītājs ir feritīns. Šī olbaltumviela uzkrāj organismā dzelzi. Ja pacienta hemoglobīna līmenis ir normas robežās, bet feritīna līmenis ir zems, tas liecina par paaugstinātu anēmijas risku.
Saskaņā ar PVO datiem anēmija tiek diagnosticēta, ja hemoglobīna vērtība ir:
- mazāk nekā 130 g/l vīriešiem
- mazāk nekā 120 g/l sievietēm
- grūtniecēm:
o mazāk par 110 g/l (1. un 3. trimestrī)
o mazāk nekā 105 g/l (2. trimestrī)
Leteicamā minimālā feritīna vērtība ir:
- 12–150 µg/l sievietēm
- 25–400 µg/l vīriešiem
Ārstēšana
Dzelzs deficīta ārstēšanas mērķis ir nodrošināt pietiekami daudz dzelzs, lai papildinātu iztukšotos dzelzs krājumus un normalizētu anēmijas pacientiem hemoglobīna līmeni. Šim nolūkam tiek ievadītas lielākas dzelzs devas.
Primārā ārstēšanas metode:
Nozīmē perorālus dzelzs preparātus.
Ārstēšana ilgst 3–6 mēnešus, līdz tiek sasniegts mērķa hemoglobīna koncentrācijas līmenis. Kad tas tiek sasniegts, devu samazina un ārstēšanu turpina vēl 3–6 mēnešus, lai atjaunotu organisma dzelzs rezerves.
Ārstēšana ar perorāliem medikamentiem ir droša un lēta, taču tai ir vajadzīgs ilgs ārstēšanas periods.
Sekundārā ārstēšanas metode:
Intravenozi dzelzs preparāti tiek nozīmēti šādos gadījumos:
perorāla ārstēšana nav iespējama;
iekšķīgi lietojamie dzelzs preparāti ir neefektīvi;
ir klīniska nepieciešamība pēc ātras dzelzs papildināšanas.
Intravenozie dzelzs preparāti satur dzelzs kompleksus, kā piemēram, feritīnu, organismā sastopamo dzelzs fizioloģisko formu. Tādēļ organisma atbildes reakcijas efektivitāte uz intravenoziem dzelzs preparātiem pārsniedz 90 %.
Viena infūzija, kas ilgst apmēram 30 minūtes, atjauno nepieciešamos dzelzs krājumus, un maksimālais hemoglobīna līmeņa paaugstinājums tiek sasniegts pēc četrām nedēļām.
Pastāv zems anafilakses risks un augsta panesamība – blakusparādības rodas aptuveni 2 % pacientu.
Intravenozi lietojamā dzelzs uzsūkšanos neietekmē mūsu uzturs vai iekaisuma rādītāji.
Avoti:
